Šonedēļ Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs viesojās vienā no senākajiem viesu namiem Saulkrastos – “Pie Maijas”.


Mūs sagaida karaliski. Skaisti iekoptajā viesu nama dārzā, kuru ieskauj omulīgas mājiņas, zied rozes, smaržo ziedi, ir saklāts galds tieši mums. Priecē ķirši, zemenes, pašcepta plātsmaize un apelsīnu sula. Pie galda sēž pati Maijas kundze ar, kā viņa saka, vienīgo mājas vīrieti runci Fredi klēpī.


Par viesu namu “Pie Maijas” no tūristiem dzirdam tikai labas atsauksmes, tādēļ vēlējāmies noskaidrot, kā Maijas kundzei radusies ideja par viesu namu un to, kā izdevies nodrošināt un saglabāt nemainīgi augstu kvalitāti jau gandrīz 30 gadus.


Maijas kundze, kā jums radās doma tālajā 1991. gadā izveidot viesu namu?
Padomju laikos strādāju par mikrobioloģi bioķīmisko preparātu eksperimentālajā rūpnīcā. Darba dēļ jau tajos laikos sanāca ceļot ārpus PSRS robežām. Pabiju pat Indijā, bet pirmā doma par viesu māju radās, kad pavēlu vakarā ieradāmies nelielā ciematiņā pie Balatona ezera. Tur mūs laipni uzņēma Marijas kundze, kurai mājās bija ierīkotas divas istabas viesiem. Mūsu gan bija vairāk, bet viņa laipni atrada naktsmājas visiem, sazinoties ar saviem kaimiņiem. Un man tas likās tik jauki. Nodomāju, kāpēc gan es nevarētu izveidot mazo biznesu un uzņemt viesus savās mājās skaistajā piejūras pilsētiņā Saulkrastos. Tā kā tajā laikā biju jauna un ļoti enerģiska, tad domāts – darīts!
Sākotnēji ģimene bija pret šo ideju, bet tad viss kaut kā pats no sevis salikās, un man bija iespēja 1991. gadā atvērt viesu namu.

Kāds bija pats sākums laikā, kad visapkārt bija tik daudz pārmaiņu?

Sāku ar divām istabiņām viesiem. Vēlējos, līdzīgi kā tas notika pie Balatona ezera, iesaistīt biznesā arī kaimiņus ar domu, ka tad visiem būtu labi un visi varētu nopelnīt. Bet tas neīstenojās. Man istabiņas visu laiku bija noslogotas, bet, kad pāris reižu viesus aizvedu pie kaimiņiem, tad reizēm neapmierināti bija viesi vai arī kaimiņi secināja, ka tas nav domāts viņiem un esot par grūtu. Tā sapratu, ka nesanāks īstenot ideju par kaimiņu iesaistīšanu, bet no savas viesu mājas negrasījos atteikties.

Pirmos gadus paralēli strādāju algotu darbu. Tas bija apgrūtinoši, jo viesi atbrauc, bet nav neviena, kas tos ielaistu (tolaik vēl nebija mobilo telefonu, red.). Tad sapratu, ka tā strādāt nevar, un pievērsos tikai viesu nama apsaimniekošanai.
1998. gadā uzcēlām pirmo ēku, kas bija paredzēta tikai viesu vajadzībām, – pirts māju. Tajā bija divas guļamistabas, pirts un neliela telpa svinībām.

Sākotnēji daudz nācās “cīnīties” ar negodprātīgiem klientiem, tika nesti prom dvieļi, arī trauki. Bet laika gaitā cilvēki ir kļuvuši disciplinētāki un godprātīgāki.

Kāda bija turpmākā attīstība?

Visu darījām lēnām un pamazām. Katru gadu kaut ko papildinājām, tā tapa vēl trīs atsevišķas viesu mājiņas, kā arī otrais un trešais stāvs lielajai mājai.
Viss tika celts no gūtās peļņas vai arī ieguldīti pašu līdzekļi. Remontmeistarus neaicinājām, remontdarbus paveica mans vīrs, visu rūpīgi pierakstot un atzīmējot.

Kā jums ir izdevies saglabāt nemainīgu kvalitāti gandrīz 30 gadus?

Pirmkārt, jau tāpēc, ka tik ļoti to vēlējos darīt un man tas sagādā neizsakāmu prieku un gandarījumu. Otrkārt, ar lielu stingrību gan pret sevi, gan citiem, tai skaitā viesiem. Mana mamma bija ļoti pedantiska un rūpīga, to ieaudzināja arī man. Ar šādu attieksmi pieeju visām lietām. Nekad neesmu atļāvusies uzklāt palagu kaut ar mazāko pleķīti.

Nu jau astoņus gadus skaitos pensijā, bet esmu sapratusi, ka aizvien ir jāseko visam līdzi, bet citādi nemaz nevaru, jo tā ir mana sirdslieta.

Kā jūsu bizness ir mainījies šogad, vai pandēmija to ir ietekmējusi?

 Par laimi, viesu mums ir daudz tāpat kā katru gadu, bet ir mainījušās valstis, no kurām tie ierodas, kā arī tas, cik ilgi paliek. Piemēram, iepriekšējās vasarās mums brauca viesi no Krievijas un palika vairākas nedēļas, tagad ir viesi no Lietuvas un Igaunijas, bet paliek tikai vienu vai divas naktis, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk darba numuriņu uzkopšanā.


Novēlam Maijas kundzei veselību un nezaudēt prieku par savu biznesu, kas ir viņas sirdslieta!

Maijas kundze brīvdienu mājā “Patrīcija”
Foto. L. Cielēna