Semināra mērķis ir dalīties ar savu pētniecisko pieredzi un apvienoties saskaņotai Saulkrastu pagātnes turpmākai izpētei.

Seminārā piedalīties uzrunāti ir gan vēsturnieki un muzeju darbinieki, gan novadpētnieki. Seminārā uzaicināti – rakstniece un novadpētniece Inga Zemīte, novadpētnieks Jānis Seregins (Saulkrastu Velosipēdu muzejs), vēsturnieks Gints Skutāns (Jaunpiebalga), kā arī evaņģēliski luteriskās draudzes, Brāļu Kaudzīšu (Vecpiebalga) un F.  Bārdas muzeja (Pociems) pārstāvji.
Tāpat aicinām atsaukties arī citus Saulkrastu pētniekus un pieteikt semināram savas tēmas, kuras varēs prezentēt stāstījuma vai datorprezentācijas veidā. Tās var būt pavisam vienkāršas un ikdienišķas, piemēram, savas dzimtās mājas, vasarnīcas vai dzimtas vēsture.

Saulkrastu teritorijas īpatnība ir tā, ka novads stiepjas gar Rīgas līci 17 km garumā un ir apvienojis piecus ciemus. Šo ciemu veidošanās vēsture ir dažāda. Par laiku līdz 12.gs. šobrīd ziņu nav, jo Saulkrastu novadā nav veikti arheoloģiskie izrakumi, taču gan Zvejniekciemā, gan Pabažos, rokot māju pamatus, atrasti akmens cirvji (atrodas no vadpētniecības krājumā)... Indriķa hronikā (12.gs. bei ­ gas – 13.gs. sākums) atrodami pirmie rakstos pieminētie dati par tagadējo Saulkrastu teritoriju, kas tiek dēvēta par nelieliem lībiešu ciemiem. Par pilskalnu atrašanos šajā apvidū ir nosacītas ziņas, iespējams, ka tāds ir bijis Pēterupes lejtecē. Arī Sankt. Peterkapelles jeb Sv.  Pētera katoļa kapelas esamība tā laika Pērļupes (arī Tarupes, šodien Pēterupes krastā) liecina par šī ciema seno vēsturi.

Par Saulkrastu jūrmalas zināmāko vēstures daļu varam runāt sākot ar 17.gs. 40. gadiem, kad tiek ierīkots pirmais pasta ceļš Baltijā un atjaunotas divas baznīcas uz tā  Pēterupē un Skultē, kā arī uzcelta pasta stacija un krogi. Ceļam gar visu Vidzemes piekrasti 18.gs. sekoja arī senākā Austrumeiropas robežsardzes līnija, kas uzraudzīja gan jūras satiksmi, gan sauszemes pasta ceļu. Divus gadsimtus šis lielceļš savienoja Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu ar Rietumeiropu, tā bija valsts svarīgākā satiksmes maģistrāle. Tāpēc šeit caurbraucot uzturējusies ne viena vien pasaules slavenība, piemēram, Pēteris I, Katrīna II, barons Minhauzens, grāfs Kaliostro un citi.

Viens no semināra uzdevumiem ir pievērst uzmanību bagātajam 17. 18.gs. karšu materiālam, kurā redzama arī Saulkrastu teritorija. Cauri Saulkrastiem ejošais pasta ceļš (mūsdienās daļēji uz šī ceļa ir izbūvēta pilsētas galvenā iela – Rīgas, Ainažu iela) 1695.  gadā ir attēlots kvalitatīvās zviedru ceļu kartēs, kuru publicēšana ir mūsu kopējā darba uzdevums. Visbagātīgāko materiālu vēsturniekiem sagādā vasarnīcu laikmeta atspoguļojums un ievērojamās personas, kas pastāvīgi dzīvojušas vai vasarās uzturējušās Saulkrastos. Šeit jāmin rakstnieks Reinis Kaudzīte, dzejniece Paulīna Bārda, ģenerālis Jāni Balodis un citi.

Kā redzam visa kā ir gana daudz, lai pētnieki varētu prezentēt krāšņu un interesantu vēstures atspoguļojumu. Semināru organizē vēsturnieks un novadpētnieks Gints Skutāns sadarbībā ar Saulkrastu novada PA „Saulkrastu kultūras un sporta centrs” novadpētniecības speciālisti Dagniju Gurtiņu.

Semināra apmeklētājus, kuri vēlas prezentēt savas tēmas, lūdzam līdz 17. martam tās pieteikt Gintam Skutānam, tālr. 29196952 (skutans@inbox.lv )!