Sākas darbs pie tūrisma ceļveža veidošanas un tiek plānota maršruta marķēšana dabā nākamajā vasarā. Pārgājienu maršruts vairāk nekā 1100 km garumā gar Baltijas jūru no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Tallinai top ar Igaunijas – Latvijas Programmas atbalstu projekta “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros.  

 

Igaunijas posma apsekojums tika uzsākts 2. septembrī Iklā pie Igaunijas - Latvijas robežas, gājienu beidzot 1. oktobrī un kopā noejot ap 630 km. Kopā Igaunijā apsekojumos piedalījās ap 200 cilvēki no Igaunijas un Latvijas, vecākajam dalībniekam – 69 gadi, jaunākie dalībnieki - skolēni no Laulasmā (tulkojumā – „Dziesmu zeme”) skolas.

 

Igaunijas maršruta posma apsekojuma gaitā paveikts:

Piekrastes pārgājiena Igaunijas daļā apsekoti vairāk nekā 500 dažādi dabas, kultūras, vēstures un servisa (naktsmītnes, ēdināšanas vietas u.c.) objekti un fiksētas GPS koordinātas. Topošais maršruts ierakstīts GPX formātā, ko vēlāk varēs bez maksas lējuplādēt ikviens interesents. Uzņemtas 2600 fotogrāfijas. Notikusi tikšanās ar piekrastes uzņēmējiem, kurā stāstīts par maršruta ideju un apsekojuma gaitu. Laulasmā skolas skolēniem novadīta pat mācību stunda, kurā stāstīts par maršrutu. Dažādās aktivitātēs iesaistīti vietējie piekrastes uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, NVO un dažādu biedrību pārstāvji, kā arī viena no galvenajām mērķgrupām – kājāmgājēji. Notikušas vairākas intervijas, kuru rezultātā tapuši raksti reģionālajā presē, kā arī uzņemts viens sižets un viens informatīvs raidījums, kuri abi tika atspoguļoti Igaunijas nacionālajā televīzijā.

 

Daži interesanti fakti no Igaunijas maršruta posma:

·         Vislietainākā diena, kad lija 8 h no vietas - pirmā apsekojuma diena – 2. septembris;

·         Visvairāk sēņu redzētas Hēdemēstes mežos;

·         Visvairāk govju satiktas Pērnavas apkaimes piekrastes pļavās (apsaimnieko pļavas, lai veicinātu lielāku bioloģisko daudzveidību);

·         Visgaršīgākās kūpinātās zivis degustētas Kapteini Talu saimniecībā pie Pērnavas līča;

·         Visskaistākie kadiķu lauki - pie Saulepi ciema;

·         Visgarākais akmeņu žogs pirms Pīvarotsi muižas;

·         Visgaršīgākie hamburgeri garšoti Virtsu krodziņā, bet kebabi – Lihulas DUS;

·         Visinteresantākais bijušā šaursliežu dzelzceļa posms – dambis pāri jūras līcim pie Virtsu;

·         Visvairāk migrējošo dzērvju un zosu – Matsalu nacionālajā parkā;

·         Visinteresantākais tilts – vēsturiskais tilts pār Kasari upi, kas ir viens no garākajiem Eiropā;

·         Putnu vērotājiem visdraudzīgākā naktsmītne – Heskā, kas atrodas pie putnu vērošanas torņa;

·         Visskaistākā piekrastes promenāde – Hāpsalu pilsētā, turpat, kur visskaistākā dzelzceļa stacija;

·         Viena no interesantākajām kultūrvēsturiskajām telpām – Naorotsi pussala, kuru pirms otrā pasaules kara apdzīvoja zviedri;

 

·         Visvairāk izskaloto medūzu – Riguldi apkaimē;

·         Visskaistākie liedagi – Nõva apkaimē;

·         Visneparastākie akmeņi – sena meteorīta sprādzienu atlieka - Roslepa krastmalā;

·         Romantiskākais krodziņš pašā jūras krastā – Dirhami ostā;

·         Vecākais Igaunijas zvans – Harju – Risti baznīcā;

·         Lielākais klostera drupas – Padisē;

·         Visaugstākās klintis jūras krastā – Pakri pussalā;

·         Visaugstākais gājiena punkts – Pakri bākas skatu platforma;

·         Ainaviskākais ūdenskritums – Keila juga (Keilas ūdenskritums);

·         Maršruta vistālākais ziemeļu punkts – Sūrupi rags;

·         Visvairāk aprakstītās un filmētās klintis – Turisalu klints;

·         Tālākais maršruta ziemeļu punkts – Sūrupi pussala;

·         Visskaistākie skati uz Tallinu vērojami no Kakumē pussalas.

 

Turpmākie darbi Baltijas jūras piekrastes pārgājienu maršruta veidošanā:

Lai maršrutu maksimāli pielāgotu ceļotājiem, turpināsies darbi gan infrastruktūras uzlabošanā, gan tūrisma informācijas sagatavošanā:

- 2018. gada pavasarī – vasarā tiek plānota maršruta marķēšana dabā, sākot no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Lānemā ziemeļaustrumu robežai Igaunijā. Lai orientēšanos maršrutā padarītu vieglāku, maršruts tiks atzīmēts ar vienotas identitātes zīmēm un norādēm, tiks uzstādīti informācijas stendi un izvietoti plakāti;

- balstoties uz apsekojuma pieredzi, tiks sagatavota un bez maksas izplatīta rokasgrāmata piekrastes tūrisma uzņēmējiem, kurā atspoguļotas pārgājienu tūristu biežākās vajadzības un ieteikumi atbilstoša servisa nodrošināšanai šai ceļotāju grupai;

- sagatavošanā ir 2018. gada pasākumu kalendārs maršruta piekrastes teritorijā, kas elektriniski būs pieejams ikvienam interesentam.

 

Par to, ka maršruts jau tagad iemantojis zināmu popularitāti, liecina gan līdznācēju skaits piekrastē, gan sekotāju skaits e-vidē. Katras dienas pieredze tika atspoguļota Facebook kontā „Pārgājienu maršruts gar Latvijas un Igaunijas piekrasti” (LV) un „Ranniku matkarada (EE) – abās lapās vairāk nekā 1600 sekotāju. Izpētes pārgājienam dažādos tā posmos Latvijā un Igaunijā kopumā pievienojās vairāk kā 500 līdzjutēju, lai piedalītos maršruta tapšanā.

 

Atgādinām, ka apkopojums par Latvijas maršruta posma izpēti ir lasāms šeit: ej.uz/gy6f

 


 

 Papildu informācija:

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku Ceļotājs”

28888760, veronika@celotajs.lv

 

Augstākminētā publikācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.