Maršruta izpēti vada pieredzējušais vides un tūrisma eksperts Juris Smaļinskis, pārstāvot projekta vadošo partneri „Lauku ceļotājs”. Visos pārgājiena posmos pievienojas iesaistīto pašvaldību teritoriju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, tūrisma informācijas centru darbinieki, kā arī pārgājienu entuziasti un interesenti.

 

Pārgājiena statistika

Kopā pārgājienā šovasar pavadītas 24 dienas un noieta visa Latvijas piekraste no Nidas līdz Ainažiem. Pieveikti vairāk nekā 600 km, dienā vidēji noejot ap 25 km, un tas izrādījies esam pa spēkam arī jaunākajam pārgājiena dalībniekam, kuram ir 7 gadi. Gājienā piedalījušies aptuveni 320 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Šveices, Izraēlas un Nīderlandes. Piekrastē apsekoti vairāk nekā 650 tūrisma objekti.

 

 „Cik tālu vēl jāiet?”

“Cik tālu vēl jāiet?” tāds bija pārgājiena dalībnieku visbiežāk uzdotais jautājums vadītājam Jurim Smaļinskim. Viens no izpētes pārgājiena uzdevumiem ir noskaidrot, kādi pakalpojumi piekrastē nepieciešami gājēju labsajūtai. Redzams, ka informācija par maršrutu ir viena no pamatvajadzībām un tai ir jābūt pieejamai visos veidos – gan kartēs un informācijas bukletos, gan norādēs un informācijas stendos, gan arī no vietējiem iedzīvotājiem, veikalos, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās. Par vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju viesmīlību pārgājiena dalībnieki pārliecinājās vairakkārt, kad tika sagaidīti liedagā gan ar siltu zupu, gan atspirdzinošiem dzērieniem, gan aizraujošiem stāstiem. Varam secināt, ka pārgājiens gar jūru ir laba brīvdienu iespēja ne tikai neskartas dabas cienītājiem, bet arī tādiem ceļotājiem, kas vēlas pa ceļam ieturēt pusdienas mājīgā krodziņā vai nakšņot ar ērtībām viesu namā. Atliks vien izvēlēties sev piemērotāko posmu iešanai ar attiecīgu infrastruktūru, jo, balsoties pārgājiena pieredzē, taps ceļvedis „Kājām gar Baltijas jūras piekrasti”.

 

Spilgtākie iespaidi un posmi pārgājiena Latvijas posmā:

·       Visraitākais solis: Jūrmalā un Vecāķos, kur izcilas un taisnas pludmales bez slīpuma.

·       Jābūt acīgam, lai nepakluptu: Kaltenes (Kurzemē) un Vidzemes akmeņainā jūrmala.

·       Fiziski izaicinošākais posms: Staldzenes stāvkrasts vētras laikā.

·       Vientuļas pludmales: tādu bija daudz, no Lietuvas robežas līdz Liepājai atsevišķi posmi, starp Liepāju un Ventspili un Staļģenes, Irbes apkaimē.

·       Visskaļākās kaiju klaigāšanas: pie ostu moliem.

·       Vispiesārņotākais posms: pirmie pārdesmit kilometri no Lietuvas robežas.

·       Sacensībā par romantiskāko saulrieta vērošanas vietu ierindojas: Vidzemes piekraste no Saulrieta takas, Saulkrasti, Svētciema pludmale un saulrieti no Kurzemes stāvkrastiem.

·       Pārsteidzošākā leģenda, kas dzirdēta pa ceļam: Andra Maisiņa stāsti par naftas urbumiem un jūrā ieskalotajām viensētām, armijas daļām u.c.

·       Posms, kurā kājas grima visdziļāk smiltīs: Papes apkaimē, Saulkrastu apkaimē.

·       Posms, kurā oļi ir visgludākie: pie Nidas.

·       Visdraudzīgākā veikala pārdevēja tika satikta Mazirbē.

 

 

Gaidi mūs, Igaunija!

Cerot uz saulainu un siltu atvasaru, 2. septembrī Iklā, uz Latvijas – Igaunijas robežas, atsāksim izpētes pārgājienu nu jau Igaunijas piekrastē, kur maršruta gaita krietni vien atšķirsies no Latvijas posma - būs daudz meža ceļu, vietām tiks iets arī pa veco Rīgas ceļu. Tallinu sasniegt plānots oktobra sākumā.

Tāpat kā Latvijas posmā, interesenti var pievienoties apsekojuma pārgājienam, paši gan parūpējoties par transportu, ēdienu un naktsmītnēm. Igaunijas apsekojuma grafiks ar pieturas punktiem, laikiem un dienā veicamajiem attālumiem atrodams https://www.facebook.com/estlathiking/. Turpat arī sekojiet līdzi pārgājiena aktualitātēm.

 


 

 Papildu informācija:

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku Ceļotājs”

28888760, veronika@celotajs.lv

 

Augstākminētā publikācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.