Saulrieta taka

Ja vēlies piedzīvot spēcinošu pastaigu un ieelpot jūras gaisu, dodies izbaudīt 3,6 km garo meža taku, kas stiepjas gar jūras piekrasti no Baltās kāpas līdz Saules tiltam. Tavam skatam pavērsies smilšu pludmale un mierpilnais kāpu mežs, kurā aplūkojamas 20 dižpriedes. Dažas priedes ir pat 200 gadus vecas. Neaizmirsti klausīties putnu dziesmās un vērot sīkumus. Ja Tev paveiksies, ieraudzīsi mazo, īpaši aizsargājamo kukainīti – priežu sveķotājkoksngrauzi!

Lojas upe un smilšakmens klintis

Lojas upe, kura ir 26 km gara, iztek no Jērkules ezera. Loja, saukta arī par Loģe vai Klinšupīte, ir Gaujas labā pieteka Saulkrastu novadā. Upe ir slavena ar daudzajām smilšakmens klintīm, kur atrodamas bruņuzivju atliekas. Nostāsti vēsta, ka senatnē vietējie iedzīvotāji, piešķīruši smilšakmens atsegumiem dzejiskus nosaukumus, piemēram, Bruņinieka lēciens, Andreja klints, Mārtiņa siena un Loreleja. Pavasarī Lojas upes krasti ir bagātīgi ar ievziediem un vizbulītēm, bet rudenī ar krāsainām lapām.

Zvejniekciema akmeņainā pludmale

Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale.Vieta radošām dvēselēm, kur iedvesmoties vasaras atspulgos, kur dzirdēt ko jaunu, klausoties priežu rudens sarunas, un būt ar sevi ziemas stindzinošajā gaisā vai pavasara mūzas gaidās. Ziemas periodā dodoties pastaigā, var pamanīt roņus un to mazuļus, savukārt pavasari, vasarā un rudeni, šeit pulcējas lieli gulbji un citu putnu pulki.

Ķirezera dabas taka

Ķirezera dabas taka atrodas starp vietējo autoceļu V101 Lilaste-Saulkrasti 0,1 km un starp dzelzceļa līniju Rīga-Skulte – 0,1 km. Apļveida taka vijas apkārt Ķirezeram ar skaistu ainavu – ezeru, purvainu mežu un purvam raksturīgiem augiem: cūkausīšiem, grīšļiem, dzērvenājiem, vaivariņiem un mazām priedītēm un bērziņiem. Ezera platība ir 2,2 hektāri, vidējais dziļums 1,3 metri.

Jūrtakas posmi: Carnikava – Saulkrasti vai Saulkrasti – Lauči

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.Maršruts piemērots visdažādāko vecumu un sagatavotības gājējiem. Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali, vai arī pārmaiņas pēc – pa taku, kas izlokas cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga „krokodilādas” miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā – Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.

Dabas parks “Piejūra”

Dabas parks “Piejūra” kā aizsargājamā teritorija dibināts 1962. gadā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību, ietverot piekrasti no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā dabas parks tika paplašināts, aptverot teritoriju no Vakarbuļļiem līdz Inčupei. Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt piekrastes biotopu kompleksu, it īpaši mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezerus ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā smiltāja neļķe Dianthus arenarius arenarius, purva mātsakne Angelica palustris un stepes čipste Anthus pratensis. Dabas parka teritorijā konstatēti 24 ES nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 84 % dabas parka teritorijas. Visvairāk pārstāvēti 2180 Mežainas piejūras kāpas, 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotops 6130* Piejūras zālāji.