Zem Neibādes zvaigžņotām debesīm
Neibādei – 200 Zem Neibādes zvaigžņotajām debesīm
17.augusts 21.30 Saulkrastu estrādes Neibādes parks
Siltajās vasaras naktīs dodoties pastaigās, augusta debesis uzrunā visiespaidīgāk. Tajās visspilgtāk atklājas citkārt cilvēka acij apslēptā, bieži vien tikai ar teleskopu saskatāmā debess ķermeņu kustība. Pacilājoši apzināties, ka, kaut arī tik daudz kas Saulkrastos kopš senās Neibādes laikiem mainījies, debess mums atklāj arvien to pašu gleznu un tur, augšā, pārmaiņas mērāmas daudz grandiozākās laika vienībās. Aizkustinoši ir iztēloties, ka tepat, zem simtgadīgajiem kokiem, staigājis kāds vīrs, kurš pētīja debess spīdekļu ceļus, dziļi izprata novēroto, iespējams, daudz dziļāk kā spējam iedomāties, un savas vasaras atpūtas laikā pat dalījās šajās zināšanās ar citiem Neibādes peldviesiem.
Tas ir Johans Heinrihs fon Mēdlers, valsts padomnieks, Tērbatas universitātes astronomijas profesors, kurš 19.gadsimta vidū tur strādājis 25 gadus. Dzimis 1794.gadā, tātad nezināmā ceļotāja ap 1850.gadu pierakstītajās atmiņās par Neibādi attēlots jau pāri pusmūžam. Zinātniskajā literatūrā J.H. fon Mēdlers minēts kā sava laika detalizētākās Mēness topogrāfiskās kartes sastādītājs. Viņa sarakstītā un 1841.gadā izdotā grāmata ,,Populārā astronomija” ir pieredzējusi vairākus izdevumus un pelna ievērību arī mūsdienās, – arī šobrīd 2011.gada izdevums nopērkams internetā, piemēram, Amazon.com.
Igauņu astronoma Heino Ēlsalu (1930-1998) raksts ,,No Tērbatas universitātes astronomijas vēstures’’ pat tikai vienā rindkopā par fon Mēdlera darbību atklāj iespaidīgu pētījumu klāstu:,, Mēdlera veikums astronomijā ir ļoti plašs — vairāki tūkstoši dubultzvaigžņu mikrometriski novērojumi, pirmais dinamisko paralakšu katalogs (600 zvaigznes), zvaigžņu kosmogonijas, kinemātikas un dinamikas pētījumi (viņš bija stelārdinamikas pētījumu dibinātājs), pirmais (ilgi pirms Auversa) zvaigžņu koordinātu fundamentālkatalogs (3000 zvaigznes), daudzu Saules sistēmas locekļu mikrometriski novērojumi, Saules aptumsuma ekspedīcijas, pētījumi astronomijas vēsturē, meteoroloģiski novērojumi (viņš, starp citu, novēroja sudrabainos mākoņus) un klimatoloģiski pētījumi, kalendāra aprēķini (arī Rīgas kalendāram), darbs pie lekcijām «Populäre Astronomie» (6 izdevumi Tērbatas periodā) un vēl daudzi citi darbi. Mēdlers turēja augstu Tērbatas universitātes godu.’’
Piezīmēs par Neibādi kūrorta vidē nonākušajam fon Mēdleru pārim (kundzei – gan pavisam nedaudz) atmiņās veltītas tikai divas lappuses.
,,Starp mūsu ,,pulciņa’’ (kaut arī šis vārds izklausās vecmodīgi, tomēr dažkārt tiek lietots) ierēdniecības amatus ieņemošajiem dalībniekiem īpaši cienījamu un redzamu vietu ieņem valsts padomnieks M. un viņa sieva, kaut arī viņi ir ārzemnieki, par ko liecina arī abu izturēšanās. Fon M. kungs, pasaulslavens zinātnieks, kuram par savu slavu vislielākajā mērā var pateikties Tērbatas observatorija […]’’
17.augusts plkst.21.30 Saulkrastu estrādes Neibādes parks
Pasākumu ciklu ,,Neibādei 200’’ noslēgs trešais kultūras pasākums “Zem Neibādes zvaigžņotajām debesīm”, kura laikā izglītojošu lekciju par astronomiju piedāvās “StarSpace” observatorijas lektori, pēc lekcijas organizējot debess ķermeņu individuālu vērošanu. Pasākums veltīts Tērbatas universitātes profesoram, astronomam J.H. fon Mēdleram, kurš uzskatāms par astronomijas popularizēšanas pionieri un 19.gadsimta vidū vasarniekiem līdzdalīja populārzinātniskus astronomijas priekšlasījumus Neibādes Kūrmājā.
Kūrorta ilustratīva retrospekcija tiks atspoguļota
smilšu kino kadros.
Pasākumā ieeja bez maksas.
Organizators Saulkrastu novada kultūras centrs.
Projekts tapis ar Vidzemes plānošanas reģions un Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstu.