Saulkrastu novada teritorijas kopējā platība ir 277,8 km². Saulkrastu novada administratīvā teritorija atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, Vidzemes rietumu daļā. Saulkrastu novada teritorija ietver piejūras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos, līdz Zvejniekciemam ziemeļos un austrumos līdz Lojas un Gaujas upēm. Robežojas ziemeļos ar Limbažu novadu, austrumos ar Siguldas novadu un dienvidos ar Ādažu novadu. Novada centrs atrodas Saulkrastu pilsētā.

Administratīvā teritorija stiepjas 17 kilometru garumā gar piekrasti un 20 kilometru garumā uz austrumiem līdz Lojas upei. Novadā deklarēti dzīvo vairāk nekā 9 tūkstoši iedzīvotāji. Līdz ar vasaras sezonu, iedzīvotāju skaits ievērojami palielinās, kas saistīts ar tūrisma sezonas sākšanos un novadā esošo dārzkopības kooperatīvu iedzīvotāju plūsmas palielināšanos. Attālums no Saulkrastu centra līdz Rīgai ir 45 km, Limbažiem – 47 km, Siguldai – 40 km, Salacgrīvai – 58 km. Novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes autoceļš VIA Baltica. Saulkrastu novadā ietilpst apdzīvotas vietas – Bātciems, Pabaži, Saulkrasti, Zvejniekciems, Loja, Sējā, Murjāņi, kā arī dārzkopības kooperatīvi. Novadam cauri tek sešas upes – Inčupe, Pēterupe, Ķīsupe, Aģe, Loja un Gauja.

Vēsture 

Par Saulkrastu teritoriju pirmie ieraksti atrodami Indriķa hronikā 12.gs. beigās un 13.gs. Tajos minēts par nelieliem lībiešu ciemiem jūras krastā, kuros mīt nepakļāvīgi līvi.

13.gs. šī teritorija ietilpst Kubeseles novadā. 14.-15.gs. teritorijas, kas veidojās ap pilskalniem un vācu izveidotiem centriem, piederēja muižām.

19. gs. sākumā Lēdurgas barons Karls fon Reiterns uzcēla pirmās vasarnīcas un izveidoja jaunu peldvietu, kuru nosauca par Neubad (Neibādi).

Līdz ar to 19.gs., vidū sākās plašs Neibādes kūrorta uzplaukums. 20. gs. 30. gados tika atklāts Rīgas-Rūjienas Saulkrastu dzelzceļa posms, kas palīdzēja vairot Vidzemes jūrmalas, tajā skaitā Saulkrastu popularitāti.

1937. gadā sākas Vidzemes jūrmalas Skultes ostas iekārtošanas un būvniecības darbi. Otrais pasaules karš un tam sekojošais padomju režīms ieviesa korekcijas Saulkrastu sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

20.gs. 50. un 60. gados Saulkrastiem pievienoja Pabažus un Zvejniekciemu, un 1991. gadā Saulkrasti ieguva pilsētas statusu.

2009.gadā, līdz ar valstī notiekošo pašvaldību reformu, Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju kļūst par Saulkrastu novadu.

Savukārt 2021. gadā Saulkrastu novadam tiek pievienots Sējas novads.